Katram cilvēkam ir tiesības uz dzīvību – neatkarīgi no viņa sociālā stāvokļa, dzīvesveida un uzskatiem. Raugoties no šāda aspekta, nāvessods šķiet nepieņemams. Taču arī brīvības atņemšana ir pretrunā ar cilvēka pamattiesībām. Tomēr nav iespējams ievērot šīs tiesības gadījumos, kad notiesātais pats ir pārkāpis citu cilvēku pamattiesības. Draud šādas rīcības atkārtošanās, tāpēc nepieciešams nodrošināt bīstamas personas izolāciju no sabiedrības un uzraudzību. Vienlaicīgi brīvības liegšana darbojas arī kā sods par pārkāpumu un norādījumu pārējai sabiedrībai izvairīties no līdzīgas rīcības.…
