‘’Vienmēr esmu centies rakstniecībā un mākslā runāt par visu, ko atzīstu par patiesu, taisnīgu un nepieciešamu, pie tam runāt tādā tonī un veidā, kas šobrīd liekas vispārliecinošākais, visiedarbīgākais, vispiemērotākais.’’
Tā savu literāta darbību raksturo pats Garlībs Merķelis, ‘’mazais latvietis’’, pēc cilmes Baltijas vācietis, kas latviešu valodā nav uzrakstījis nevienu rindu, bet ar savu pašaizliedzīgo, kvēlo cīņu pret feodālismu, par latviešu atbrīvošanu no dzimbūšanas jūga ir visciešākām saitēm saistīts ar latviešu tautas vēsturi, kultūru un literatūru. Merķelis ir viens no sava laika lielākajām personībām un drosmīgākajiem domātājiem.
Tiecoties aptvert Garlība Merķeļa atstāto mantojumu, pārsteidz tā enciklopēdiskais plašums un tematiskā daudzveidība. Taču pēc sava satura un būtības krietna Merķeļa darbu daļa (var sacīt arī - spilgtākā un sabiedriski nozīmīgākā) pieder Latvijas sabiedriski politiskajai, filozofiskajai domai, literatūrai kopumā – kultūrai. Iepazīstinot pasauli ar latviešiem ‘’Vidzemes senatnē’’, ‘’Vanemā Imantā’’, ‘’Latviešos’’, pusromānā ‘’Atgriešanās dzimtenē’’ un citos darbos, viņš veic vispārcilvēcisku uzdevumu. Viņa devums latviešu dzīvē, tautas likteņos un kultūrā ir galvas tiesu augstākspar visiem sava laika daroņu veikumiem kopumā.…
