Vērtējums:
Publicēts: 30.05.2002.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Valoda un kultūra', 1.
  • Referāts 'Valoda un kultūra', 2.
  • Referāts 'Valoda un kultūra', 3.
  • Referāts 'Valoda un kultūra', 4.
  • Referāts 'Valoda un kultūra', 5.
  • Referāts 'Valoda un kultūra', 6.
  • Referāts 'Valoda un kultūra', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Kas ir valoda?
Šķiet, ka jebkurš cilvēks spēj saprast, ko nozīmē vārds “valoda”, jo mēs taču visi izmantojam to, lai sazinātos. Arī lielākā daļa definīciju uzsver valodas kā komunicēšanās lomas izpildītāju cilvēku dzīvē:
“Valoda ir zīmju sistēma, ko lieto, lai sazinātos, fiksētu informāciju; valoda ir skaņu un leksiski gramatisku līdzekļu sistēma, kas ir domu izteikšanas un sazināšanās veids.” (Latviešu valodas vārdnīca, 839. lpp.).
Pats par sevi saprotams ir fakts, ka pastāv daudz un dažādas valodas un to visu pamatfunkcija ir – palīdzēt sazināties. Rolands Simons-Šefers uzsver: “ir valoda, kuru mēs saprotam tieši. Tā ir valoda, kurā mēs izskaidrojam svešo vārdu, proti, svešvārdu nozīmi. Šo valodu mēs dēvējam arī par mātes valodu(…)” (10. lpp.). Mātes valodas vārdus mēs iemācamies no saviem vecākiem, savukārt vecāki tos ir iemācījušies no saviem vecākiem, utt. Bet kas iemācījis valodu pirmajiem cilvēkiem? Domātājs Ričards Rortijs norāda, ka: “Teikt, ka patiesība nav kaut kur tur, nozīmē vienkārši atzīt, ka tur kur nav teikumu, nav patiesības, ka teikumi ir cilvēku valodu elementi un ka valodas ir cilvēku radītas.”…

Autora komentārsAtvērt
Atlants