Es kā skolotājs - pareizas stājas veidotājs

8. Burtiņš M. Viens bērns nostājas otram aiz muguras, saņemot rokās partnera plaukstas, tā ļaujot viņam atbrīvoties un pārnest svaru uz priekšu – iekārties rokās. Svarīgi censties nesasprindzināt un neuzraut plecus!
9. Dzirnavu spārni. Nostājas taisnām mugurām, plaukstas pieliek pie pleciem un veic apļošanu – 10 reizes uz katru pusi.

Starpbrīdi var sagaidīt, kopīgi aplaudējot – tā izlādējas saspringums.
Stundas laikā jāmudina mazkustīgākos bērnus ik pa laiciņam pamainīt pozu un nedaudz pakustēties – kaut vai saliekt un iztaisnot kājas un izapļot rokas. Var ierosināt uz brīdi savilkt un sasprindzināt visus ķermeņa muskuļus, tad tos atslābināt un tad atkal ieņemt pareizu stāju. Lai koriģētu lāpstiņas, klausoties skolotājas stāstījumā, bērniem var likt turēt sānis izplestas un plecu augstumā paceltas rokas. Tāpat, kamēr skolotāja kaut ko stāsta vai lasa priekšā, bērni var stāvēt solu ejās uz pirkstgaliem, pārmaiņus uz papēžiem un pēdu ārmalām, arī pārmaiņus uz vienas un otras kājas, trenējot gan pēdas velvi, gan līdzsvaru.
Jāatceras, ka tikai divas sporta nodarbības nedēļā bērnam nav pietiekami stājas profilaksei, kur nu vēl koriģēšanai, tāpēc skolotājam jāmudina vecāki sūtīt bērnus uz papildus sporta pulciņiem, īpaši, ja jau ir slikta stāja. Tikai jāiegaumē, ka t.s. vienpusīgie sporta veidi (teniss, hokejs u.tml.) nebūs tie piemērotākie, jo veidos ķermeņa asimetriju.
Tomēr pilnīgi kontrolēt un ietekmēt savu skolēnu dzīvesveidu pedagogi nevar, tāpēc ir jārada maksimāli labvēlīgi apstākļi klasē un, protams, jāvingrina bērni, cik nu tas ir iespējams, mācību procesa laikā, jo tās pārmaiņas, kas ar mazo notiek skolas laikā, spēcīgi ietekmē jaunā cilvēka pārējo dzīvi. Ikvienam pedagogam ir jāgrib radīt vislabvēlīgākos apstākļus, lai šī dzīve būtu laimīga un veselības problēmu neiedragāta.
…