Šajā nodaļā Mišels Fuko raksta par mēri, kas ir izplatījies pilsētā. Saskaņā ar šo slimību bija izsludināti vairāki stingri noteikumi, kas bija jāievēro. Ja cilvēki vēlējās iziet no savas mājas, tad tas bija jādara pārmaiņus un izvairoties no jebkuras satikšanās. Pārvietoties varēja tikai intendanti, sindiki un sargkareivji. Bija atdalīta, nekustīga, sastingusi telpa. Katrs bija piesaistīts savai vietai. Un, ja šis cilvēks kustas, tad riskē ar savu dzīvību, viņš var aplipināties vai saņemt sodu. Katru dienu sindiks gāja apgaitā pa ielu, par kuru viņš bija atbildīgs, apstājās pie katras mājas, lika visiem iedzīvotājiem nostāties pie logiem, sauca katru pēc uzvārda un ievāca ziņas par katra stāvokli.…
