Piemēram, Rolands, sēru pārņemts, uzskata, ka Jehovas lieinieku „brāļi un māsas” ir viņa radinieki, aizēno to, ka viņš vairs nelieto alkoholu un nav pagrimis sevī, bet absurda ir otra puse, vēlme tik dziļi nepakļauties iekšējam reliģisko pārstāvju spiedienam, jo kā pastāv uzskats, Jehovas liecinieki ir sekta, kurā manipulācija ir pilnvērtīgs process. Autors Ričards Sosis, kā arī Marks un Freuds piekrīt un apgalvo, „ka ļoti liela pievēršanās reliģijai ir sajukšanas un slimību pazīme.”
Saistot reliģisko kopienu pakļaušanu ar relaltīvās deprivācijas teoriju ir skaidri redzams, ka tā spēj darboties arī šajā jomā, kurā itin bieži nākas saskarties ar nosodošiem viedokļiem. Cilvēks, kurš spēj mainīt sevi un savu sociālo vidi kļust par kādu no grupas vai reliģijas pārstāvi, radot šo iespēju mainīt gan sevi gan savu dzīvi, piemēram, Rolands, kas pakļaujas noteiktām normām ar līdzīgiem cilvēkiem,taču pie tā nonācis mainot un „laužot” savus principus- situatīvo iemeslu dēļ, iesaistoties reliģiskā grupā, jo kā autors Simpson min, tad „relatīvās deprivācijas teorija ir saistīta ar sociālu grupu maiņu.”
…
