Iekļaujošā izglītība vispārizglītojošā pamatskolā

3.2.Vizuālās mākslas nozīme skolēnu ar viegliem garīgās un fiziskās attīstības traucējumu uzlabošanā
Vizuālā māksla bērna attīstībā ir svarīgs aspekts, tā nodrošina iztēles un fantāzijas pilnveidi, caur spēli un rotaļu iemāca izprast perspektīvu, materiālus, ilūzijas un dabas parādības. Attīsta maņas, iemācās darba kultūru.
Tā trenē ne vien garīgi un psiholoģiski, liekot uztvert lietas telpiski, izprast materiālus, bet arī fiziski, attīstot pirkstu motoriku, roku koordināciju, sistemātisku darbību, kustību ekonomiju.
Mācību priekšmeta mērķis - sekmēt izglītojamā emocionālo un intelektuālo attīstību, pilnveidot un attīstīt viņu radošās spējas, interesi par mākslu un radīt priekšnoteikumus mākslinieciskās un radošās darbības pieredzes daudzveidīgai izmantošanai ( Vizuālā māksla 1.–9. Klasei Mācību priekšmeta programmas paraugs speciālo izglītības programmu īstenošanai, 2011).
Pozitīvie aspekti skolēnu attīstībai - vizuāli mākslinieciskajā darbībā visnozīmīgākās ir redzes sajūtas, taustes sajūtas, kinestētiskās sajūtas.
1. Redzes sajūtas ir distances sajūtas, kas gūstamas no objekta izzināšanas lielākā vai mazākā attālumā. Šī sajūta ir cieši saistīta ar bērna emocionālo sfēru. Tādēļ ļoti nozīmīgi ir bērna sajūtas attīstību sekmēt vienlaicīgi ar bērna pozitīvajām emocijām.
2. Taustes sajūtas ir kontakta sajūtas un kinestētisko (kustību) sajūtu mijiedarbības rezultāts. Taustes sajūtas ir viens no ādas sajūtu veidiem, kas iekļauj sevī pieskares, vibrāciju, cietuma vai mīkstuma, mitruma, aukstuma, priekšmeta garuma u.c. sajūtas. Šīs sajūtas bērniem māca par materiālu dažādību, attīsta redzes sajūtas, trenē pirkstu motoriku.
3. Kinestētiskās sajūtas ir kontakta – ķermeņa locekļu kustību un stāvokļu sajūtas. Aktīvi darbojoties pie sīkām detaļām bērni attīsta pirkstus, locītavas, trenējot kā fizisko, tā, kā pierāda pētījumi, atmiņu (RPIVA Jauno zinātnieku konferences rakstu krājums 2005-2006).
…