-
Izlīgums Kriminālprocesā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Izlīguma būtība Latvijas Kriminālprocesā | 5 |
| 1.1. | Izlīguma forma un tiesvedības īpatnības cietušā un apsūdzētā izlīguma gadījumā | 9 |
| 1.2. | Izlīguma noslēgšana pirmstiesas procesā ar starpnieka palīdzību | 13 |
| 1.2.1. | Starpnieks izlīguma organizēšanā | 17 |
| 1.3. | Izlīguma noslēgšanas tiesiskās sekas | 19 |
| 2. | Izlīguma dalībnieki un to tiesības un pienākumi izlīguma īstenošanas procesā | 24 |
| 3. | Izlīgums kā šķērslis kriminālprocesa veikšanai | 28 |
| 3.1. | Izlīgums privātās apsūdzības kriminālprocesā | 28 |
| 3.2. | Izlīgums publiskās apsūdzības kriminālprocesā | 31 |
| 4. | Izlīgums kā viens no pamatiem personas atbrīvošanai no kriminālatbildības | 37 |
| 5. | Izlīgums kā atbildību mīkstinošs apstāklis | 42 |
| Kopsavilkums | 46 | |
| Annotation | 50 | |
| Izmantotās literatūras un juridisko aktu saraksts | 51 |
Kopsavilkums
Izpētot izlīgumu kā kriminālprocesuālo institūtu, tā attīstību un pašreizējo stāvokli Latvijas kriminālprocesuālajās tiesībās, autore ir guvusi šādus secinājumus:
1. Kā krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums uzskatāms ne vien vainīgās personas sodīšana, bet arī cietušā aizskarto tiesisko interešu atjaunošana. Pēc autores domām izlīgums ir viens no līdzekļiem kā panākt šī mērķa sasniegšanu, jo bieži vien ar noziedzīgo nodarījumu, galvenokārt, cietušajam tiek radīts morāls kaitējums, tādēļ apstāklis, ka cietušajam tiek dota iespēja uzklausīt likumpārkāpēja viedokli, saņemt viņa atvainošanos, kā arī izteikt savu viedokli par viņam radīto kaitējumu ir ļoti būtisks apsvērums cietušā emocionālās stabilitātes atgūšanai un ar nodarījumu radīto seku ietekmes uz viņa turpmāko dzīvi mazināšanai. Notiesājošs spriedums ne vienmēr nodrošina to, ka likumpārkāpējs patiesi nožēlos izdarīto un atlīdzinās cietušajam radītos zaudējumus, taču reāla cilvēka ciešanu saskatīšana, noziedzīgā nodarījuma izdarītājam liek apzināties ar savu rīcību radītās sekas, līdz ar ko izlīgums viņam dod iespēju izrādīt nožēlu ar reāliem darbiem, tajā skaitā, atvainošanos un zaudējumu atlīdzināšanu. Tātad secināms, ka veiksmīga izlīguma rezultātā ieguvējas ir abas puses un ar to tiek realizēts ne vien Kriminālprocesa likuma pirmajā pantā noteiktais kriminālprocesa mērķis, bet arī nodrošinātas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tādējādi pasargājot cietušo no papildus stresa un materiālajiem izdevumiem, kas rodas iesaistoties kriminālprocesā.
2. Izlīgumam var būt ne vien kriminālprocesuālas, bet arī civiltiesiskas sekas, jo gadījumā kad ar tā noslēgšanu tiek paredzētas kādas konkrētas saistības, kas noziedzīgā nodarījuma izdarītājam jāizpilda pēc izlīguma apstiprināšanas un kriminālprocesa izbeigšanas, taču tās netiek pildītas, cietušais savu interešu aizstāvībai var izmantot civilprocesuālos līdzekļus, jo kriminālprocesa likums neparedz materiālās kompensācijas piedziņu, par kuru puses ir vienojušās.
…
Bakalaura darbā tiek pētīta izlīguma kā kriminālprocesuālā institūta nozīme, tā noslēgšanas tiesiskās sekas, piemērošanas iespējamība, noslēgšanas nosacījumi un tās īpatnības atkarībā no kriminālprocesa veida, kā arī attīstība un pašreizējais stāvoklis Latvijas kriminālprocesuālajās tiesībās. Bakalaura darba pirmajā nodaļā tiek apskatīta izlīguma būtība un sekas Latvijas kriminālprocesā. Tāpat arī analizēta izlīguma forma un tā noslēgšanas īpatnības gan gadījumā, kad tas panākts konfliktā iesaistītajām pusēm pašām vienojoties un tiek apstiprināts tiesā, gan arī gadījumā, kad tas panākts ar Valsts probācijas dienesta starpnieka palīdzību. Šajā nodaļā analizēta arī Valsts probācijas dienesta starpnieka loma izlīguma procesa organizēšanā un viņa nozīme tā mērķa sasniegšanā. Otrajā nodaļā tiek apskatītas izlīguma dalībnieku tiesības un pienākumi izlīguma īstenošanas procesā un tā mērķa sasniegšanā.
