Modernās demokrātijas idejas attīstījās pateicoties divām lielām demokrātiskām transformācijām. Par pirmo uzskata demokrātijas izplatību Senajā Grieķijā, Romā, un šī viļņa samazināšanos, sākoties krustnešu kariem. Otrā lielā transformācija, kuras mantinieki mēs esam, sākās ar klasiskās demokrātijas idejas „pārbīdi” no vēsturiskās definīcijas (pilsētvalstis) uz tādu definīciju, kā to mēs saprotam mūsdienās. Deviņpadsmitajā gadsimtā šīs idejas bija milzīgs virzītājspēks tā laika filozofiem, domātājiem, kas šīs idejas attīstīja, un pateicoties viņiem, mūsdienās demokrātijas teorijas ir tik attīstītas. Demokrātija pēdējās simtgades laikā ir ieguvusi ideoloģijas statusu.
Par „otro demokrātisko transformāciju” Dāls sauc pāreju no pilsētvalstīm uz nacionālām valstīm. Šī pāreja bija tāpēc, ka lielā mērā mainījās pati sabiedrība, un līdz ar to arī valdošā šķira, tās priekšstati par valdīšanu. Demokrātija kļuva reprezentatīva. Ar laiku tika piešķirtas balsstiesības ne tikai vīriešiem un turīgākiem iedzīvotājiem, bet arī sievietēm utt. …
