Nav viennozīmīgas ekonomikas definīcijas, pateicoties garai un daudzveidīgai vēsturei.
Vispārīgā definīcija norāda, ka politiskā ekonomika ir politikas un ekonomikas savstarpējā mijiedarbība. Patiesībā tā neatklāj, ko īsti tā pēta. Lionela Robbina pati populārākā definīcija skan šādi: „Ekonomika ir zinātne, kas pēta cilvēka uzvedību kā attiecības starp mērķiem un resursu ierobežotība nozīmē, ka tiem ir alternatīvi pielietojumi.” Ja ekonomika nozīmē ierobežoto resursu optimālu izmantošanu, politiskā ekonomija sākas ar lēmumu pieņemšanas politisko dabu un skaidro, kā politika ietekmēs sabiedrības ekonomiskās vajadzības. Tā noskaidro likumus, kas nosaka ražošanu un materiālo vērtību sadali dažādās sabiedrības attīstības pakāpēs. Politiskā ekonomija kā zinātne uzplauka tad, kad cilvēki sāka uzdot sev jautājumu par to, kā politiskās norises un dažādi politiskie procesi ietekmē ekonomiku.
Ekonomikas teorijas galvenā pretruna ir tāda, ka sabiedrības vajadzības, to attīstība ir praktiski bezgalīgas un neierobežotas, bet resursi vajadzību apmierināšanai ir izsmeļami jeb citiem vārdiem sakot - ierobežoti. Sabiedrība tiek iedalīta plašā nozīmē kā valstis, jurisdikcijas, firmas, sociālās grupas un citas organizācijas. Ekonomistiem jāizprot ne tikai ekonomiskie modeļi, bet jāizprot politika, interese, konflikti, aizraušanās - sabiedriskās dzīves būtība.1
…
Galvenās politiskās ekonomijas kategorijas un likumi. Pamatpretruna ekonomikā. Termins „politiskā ekonomika” mūsdienu izpratnē tika lietots 18.gs, kaut tā pirmsākumi meklējami jau Senajā Grieķijā. Termins „ekonomika” ir aizgūts no grieķu valodas oikonomia, kas sastāv no vārdiem oikos- māja un nomos- likums. Tulkojot tas varētu skanēt šādi: „māku pārvaldīt mājas saimniecību”. Politisko ekonomiju kā ekonomikas teorijas nosaukumu 17. gs. sākumā ieviesa franču ekonomists A. Monkretjēns. Šo teoriju attīstīja ekonomikas klasiķi Ā. Smits, D. Rikardo, Dž. S. Mils u. c. Politiskā ekonomija bija ekonomikas zinātnes nosaukums līdz 19. gs. beigām, kad to sāka aizstāt termini “ekonomika”, “ekonomikas teorija”, kad pilnībā mainījās tās sākotnējā nozīme. 21. gs termini „politiskā ekonomija ” un „ekonomika” ir saglabājušies, kaut gan to nozīme no sākotnējās ir mainījusies, un būtībā to pamatnozīmes tiek uzskatītas sinonīmiskas.
