Nīlas rietumu krastā, tur, kur vairs nesniedzas Nīlas valgme, sākas akmeņaina tuksneša smilts – Mirušo pilsēta, kur slejas pavisam deviņdesmit septiņas lielākas un mazākas piramīdas. Trīs zināmās ir vislielākās un tās cilvēce jau izsenis pazīst kā vienu no septiņiem pasaules brīnumiem, pārējās ir pa gabaliņam tālāk, mazākas, būvētas par godu faraonu sievām un citiem augsti godātiem ļaudīm.
Zinātnieki uzskata, ka pirmās piramīdas pamati ielikti gandrīz pirms pieciem tūkstošiem gadu. Atēnu veidošanās laikā Heopsa piramīdai jau bija tūkstoš gadu, tieši tāpēc pat sengrieķis Hērodots, pirmais, kas atstājis pierakstus par septiņiem pasaules brīnumiem, balstījies uz ēģiptiešu priesteru stāstiem, pēc kuriem mēs varam uzzināt, ka pēc Ziemeļēģiptes un Dienvidēģiptes apvienošanas, Ēģiptes vēsturē sākās jauns labklājības posms, kas nesa līdzi arī mākslas dzīves uzplaukumu.
Tomēr vislielāko apbrīnu izraisa grandiozais Gīzas piramīdu komplekss. Tās ir IV dinastijas valdnieku Heopsa, Hefrēna un Mikerīna piramīdas, kas būvētas aptuveni laikā starp 2700. un 2200. gadu pirms mūsu ēras un ko grieķu pasaules apceļotāji vēlāk nosauca par vienu par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem.…
