Bezdarba līmenis Latvijā

Augsts un arvien pieaugošs bezdarbs ir valsts ekonomiskās lejupslīdes pazīme. Sociālā aspektā tas raksturo sabiedrības pretrunu saasināšanos.
Frikcionālais bezdarbs jeb dabiskais bezdarbs
Īslaicīgs un reizēm pat neizbēgams bezdarbs .Rodas tāpēc, ka darba tirgus nepārtraukti mainās, informācija par darba iespējām ir nepilnīga un nepieciešams laiks, lai darba devēji un nenodarbinātie strādnieki atrastu cits citu.
Cikliskais bezdarbs
Šī bezdarba gadījumā pieprasījums pēc darbaspēka ievērojami mainās. Tas saistīts ar ekonomisko aktivitāti valstī.

Strukturālais bezdarbs
Šo bezdarbu rada tehnoloģijas izmaiņas un strādnieki spiesti zaudēt darbu, līdz viņi pārkvalificējas
Sezonālais bezdarbs
Sezonālais bezdarbs ir līdzīgs nepietiekama pieprasījuma radītajam (cikliskajam) bezdarbam, arī to izraisa izmaiņas darba pieprasījumā.  
No bezdarbnieku kopskaita 2009.gada oktobra beigās 51,6% (skaits – 81 423) bija sievietes un 48,4% (skaits – 76 474) vīrieši.
Oktobra beigās reģistrētie bezdarbnieki dalījumā pēc izglītības:
Augstākā izglītība – 22 978 bezdarbnieki (14,5% no kopējā bezdarbnieku skaita);
Profesionālā izglītība – 58 390 bezdarbniekiem (37,0% no kopējā bezdarbnieku skaita);
Vispārējā vidējā izglītība – 44269 bezdarbniekiem (28,0% no kopējā bezdarbnieku skaita);
Pamatizglītība – 27 123 bezdarbniekiem (17,2% no kopējā bezdarbnieku skaita);
Zemāka par pamatizglītību – 3 094 (2,0% no kopējā bezdarbnieku skaita).
2 043 bezdarbniekiem izglītība nav norādīta (1,3% no kopējā bezdarbnieku skaita).…