Reti kurš no mūsdienu latviešu literātiem var lepoties ar tik lielu atzinību no kritiķu un lasītāju puses. Saviem lasītājiem, kas lielākoties ir gados jauni cilvēki, A. Manfelde veltījusi interesantus vārdus. Tie ir kā vēlējums, kā pamācība mūsdienu straujajā, egocentriskajā pasaulē, kurā cilvēks tiecas pēc kā aizvien labāka, kurā grib iegūt aizvien vairāk. Viņa, atceroties kādu gruzīnu filmu, teikusi: „ Ja ceļš neved uz baznīcu, tad kāpēc tas vajadzīgs? ” Galvenā vērtība ir ģimene, bez tās cilvēks ir tikai tāds klīstošais holandietis baudu okeānā. „Mēs dzīvojam laikā, kurā ir pārāk daudz iekāres,vientulības un pārāk maz gudras, virzošas mīlestības. Pasaule, kurā vsu drīkst, pati ir kā pašnāvnieciska narkotiķe.”
Par šo laiku, kā saka rakstniece, kad apkārt ir tik daudz dažāda veida iekāres, vēstīts arī viņas romānā „Dzimtenīte ”.
…
