Hanta vīrusu infekcija

KOPSAVILKUMS
• Hanta vīrusu infekcijas ierosinātāji ir RNS saturoši vīrusi, kuru diametrs ir 85 – 110 nm un kas pieder Bunyaviridae dzimtai.
• Pasaulē sastopami vairāki desmiti hanta vīrusu genotipi (seši Eiropā), kas atšķiras pēc to virulences uz cilvēkiem.
• Katram hanta vīrusa genotipam ir sava saimnieku - grauzēju suga.
• Specifiskās antivielas pret hanta vīrusu konstatētas ne tikai tādām sīko zīdītāju sugām, kā meža strupaste, zeltenkakla klaidoņpele, svītrainā klaidoņpele, pelēkā žurka, mājas pele, melnā žurka, vairākām pundurpeļu un ciršļu sugām u.c., bet arī zaķiem, jenotsuņiem, mežacūkām, kā arī dažām putnu un sikspārņu sugām.
• Grauzēji izdala hanta vīrusu ar urīnu, fēcēm un siekalām, un cilvēki visbiežāk inficējas ieelpojot aerosolizētus ar vīrusiem kontaminētus grauzēju izdalījumus. Tādēļ grauzēju piesārņotas putekļainas vietas ir īpaši bīstamas.
• Hanta vīrusi izraisa: hemorāģisko drudzi ar renālo sindromu –HDRS kas sastopams galvenokārt Eiropā un Āzijā, vieglāko Eiropā sastopamo HDRS formu - Nephropathia epidemica, ko izraisa Puumala vīruss un hanta vīrusu kardiopulmonāro sindromu (HPS), kas izplatīts Amerikā.
• Hanta vīrusu infekcijai specifiska terapija un specifiska profilakse nav atklāta.
• Hanta vīrusiem Eiropā ir tendence izplatīties, tos atrod arvien jaunos areālos, un ar tiem saistīto slimību incidence pieaug.
• Pēdējā laikā Latvijā ir strauji pieaudzis saslimšanas gadījumu skaits ar hanta vīrusu infekciju.

…