Senais cilvēks dzīvoja reliģiozā, svētuma pilnā pasaulē. Tādu pasaule sauc par sakrālo pasauli. Šī senā cilvēka sakrālā pasaule sākās ar cilvēka piedzimšanu un turpinājās visu tā dzīvi. Pretēji sakrālajam, profānais ir haoss un viss nereālais, kam nav gala un robežu. Cilvēks, kam ir profānā pasaules uztvere nespēj izprast sakrālā iespēju un būtību. Profānā pasaule ir tikai mūsdienu cilvēka prāta izdomājums, un tikai mūsdienu cilvēks cenšas dzīvot profānā vidē. To varētu atzīmēt, kā atšķirīgo abu cilvēku tipu dzīvēs jeb dzīves uztverēs.
Protams, vēl atšķirīga ir šo cilvēku tipu prāta spējas un fiziskā uzbūve. Bet, pamazām attīstoties, cilvēks kļuva par saprotošu un domāt spējīgu būtni. Arī ķermeņa uzbūve un ķermeņa izmērs mainijās.
…
