Starptautiskā tirdzniecība, valsts maksājumu bilance. Starptautiskās valūtas attiecības

Starptautiskā tirdzniecība, Starptautiskās tirdzniecības teorijas.
Mūsdienās starptautiskā tirdzniecība ir kļuvusi par gandrīz visu pasaules valstu ikdienas rūpi. Vairākums uzņēmumu, lai ražotu gala preces, iepērk izejvielas, materiālus, iekārtas ārvalstīs. Iedomājoties, kas notiktu ar ekonomiku, ja pēkšņi starptautiskie ekonomiskie sakari pārtrūktu. Sekas būtu ekonomiskās dzīves pagrimums.
Raksturojot starptautisko tirdzniecību, ir jāņem vērā daži svarīgi aspekti. Pirmkārt ļoti bieži ar to saprot tikai redzamu un taustāmu lietu iegādi. Taču mūsdienās starptautiskā tirdzniecības apritē ir informācija, apdrošināšana, preču pārvadājumi un citas aktivitātes, kas nav tiešā nozīmē preces, bet izpaužas kā pakalpojumi. Otrkārt ar starptautisko tirdzniecību ir saistīti divi jēdzieni, eksports un imports.
Eksports ir saražoto preču un pakalpojumu pārdošana patērētājiem ārvalstīs. To ietekmē trīs galvenie faktori:

1. Reālais iekšzemes kopprodukts ārvalstīs.
2. Uzņēmumos ražoto preču un pakalpojumu cenas salīdzinājumā ar tādu pašu izstrādājumu cenām ārvalstīs.
3. Valūtas kurss.

Imports ir noteiktas valsts, piemēram, mājsaimniecību, uzņēmumu un valdības izdevumi par ārzemēs ražotām precēm un pakalpojumiem. To ietekmē šādi faktori:

1. Reālais iekšzemes kopprodukts.
2. Ārzemnieku ražoto preču un pakalpojumu cenas salīdzinājumā ar tādiem pašiem ražojumiem valsts uzņēmumos.
3. Valūtas kurss.

Ārējās tirdzniecības valstiskā regulēšana.
Starptautiskās tirdzniecības regulēšana. Preču un pakalpojuma eksporta un importa darījumus, dod iespēju valstīm tirdzniecības partnerēm: Maksimalizēt konkurētspējīgas produkcijas ražošanas apjomu; Optimizēt resursu daudzumu, kas tiek izmantoti produkcijas un pakalpojumu ražošanā iekšzemes patērēšanai un eksportam; Rēķināties ar peļņas gūšanu no eksporta un importa operācijām. Visu valsti valdības, cenšoties aizstāvēt nacionālo ražotāju intereses, ir spiestas tā vai citādi ierobežot preču un pakalpojumu eksportu un importu. Pēc Otra pasaules kara starptautiskās tirdzniecības regulēšanas mehānisms ir kļuvis par vienu no starpvalstu ekonomiskās politikas saskaņošanās sistēmas posmiem, kas darbojas Apvienoto Nāciju Organizācijas paspārnē
…