Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Augšņu sastāva salīdzinājums', 1.
  • Konspekts 'Augšņu sastāva salīdzinājums', 2.
  • Konspekts 'Augšņu sastāva salīdzinājums', 3.
  • Konspekts 'Augšņu sastāva salīdzinājums', 4.
  • Konspekts 'Augšņu sastāva salīdzinājums', 5.
  • Konspekts 'Augšņu sastāva salīdzinājums', 6.
  • Konspekts 'Augšņu sastāva salīdzinājums', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Dotajā teritorijā ņemto paraugu augsnes reakcijas ir atšķirīgas. Tīrumā 2 un bērzu audzē augsnes reakcija ir stipri skāba. Tīrumā 1 augsnes reakcija ir skāba. Tīrumā 3 un ābeļdārzā augsnes reakcija ir skāba, bet sakņu dārzā augsnes reakcija ir vāji skāba. No Dotā var secināt, ka augsne lauksaimniecības zemēs iespējams ir kļuvusi skāba pārmērīgi mēslojot augsni ar fizioloģiski skābiem minerālmēsliem.
No dotajām reakcijām var spriest par augsnes šķīduma sastāvu, augsnes auglību, kaļķošanas vai ģipšošanas nepieciešamību, kā arī par mēslojuma vedu un audzējamās kultūras piemērotību augsnes īpašībām. Dotajā gadījumā visiem augsnes paraugiem reakcija ir skāba, kas nozīmē , ka augsnes šķīdumā ir Co2 un organiskās skābes. Izvērtējot rezultātus var secināt, ka dotajā sakņu dārzā vispiemērotāk un efektīvāk būtu audzēt pupas, redīsus un kartupeļus. Lai padarītu augsni mazāk skābu, tas ir, piemērotāku augu audzēšanai ir ieteicams zemē iemaisīt pelnus.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants