| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1.1. | Bezdarbs | 2 |
| 1.2. | Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji | 3 |
| 1.3. | Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji | 3 |
| 1.4. | Darba meklētāji | 3 |
| 2. | Bezdarba formas | 5 |
| 2.1. | Cikliskais bezdarbs | 5 |
| 2.2. | Strukturālais bezdarbs | 5 |
| 2.3. | Frikcionālais bezdarbs | 5 |
| 2.4. | Sezonas bezdarbs | 6 |
| 2.5. | Daļējais bezdarbs | 6 |
| 2.6. | Slēptais bezdarbs | 6 |
| 2.7. | Agrārais bezdarbs | 6 |
| 3. | Bezdarba līmenis; aprēķināšana | 7 |
| 6. | Bezdarba sekas | 9 |
| Literatūras saraksts | 10 |
Viens no nopietnākajiem modernās tirgus ekonomikas trūkumiem ir tās periodiska nespēja nodrošināt pilnīgu nodarbinātību. Nodarbināto skaita samazināšanos 20.gs. 90.gadu sākumādaļēji izraisīja etnisko minoritāšu emigrācija, kas aktivizējās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Bezdarba limeņa pieaugums un nodarbinātības samazināšanās ir raksturīga ekonomiskās pārveides procesa pazīme, jo darbaspēks pārvietojas no agrāk dominējošajiem valsts uzņāmumiem uz jaundibinātajiem privātā sektora uzņēmumiem. (1, 9)
Valsts Nodarbinātības dienests apkopo visu informāciju par strādajošajiem un bezdarbniekiem, un tā tiek izmantota bezdarba līmeņa aprēķināšanai. Parasti, jo zemāks ir bezdarba līmenis, jo augstāks ir ekonomiskās aktivitātes līmenis. Dažādu iemeslu dēļ reālais bezdarbs var būt daudz lielāks nekā, uzrāda oficiālā statistika. Bezdarbs rada zemu materiālās labklājības līmeni. Augsts jaunatnes bezdarba līmenis veidojas arī tāpēc, ka darba devēji bieži vien labprātāk pieņem darbā cilvēkus ar darba pieredzi un ir visai grūti atrast pirmo darbu depresīvā darba tirgū. (5)
Augstākā izglītība ievērojami mazina risku būt bezdarbniekam. Tas, ka konkrētam darbam sagatavots arodskolas absolvents var vieglāk atrast darbu, arī ir loģiski. Taču dīvaini, ka vidusskolas beidzējiem ir lielākas iespējas būt bezdarbniekam nekā pamatskolas beidzējiem. Tas izskaidrojams ar to, ka pamatskolas beidzēji piekrīt jebkuram darbam pat par zemu samaksu, bet vidusskolu absolventi tam var arī nepiekrist. (3,158)
…
Bezdarbs – sociāli ekonomiska parādība, kura raksturojas ar to, ka ekonomiski aktīvā iedzīvotāju daļa netiek nodarbināta sabiedriskajā ražošanā. Bezdarbs ir un paliek visakūtākā tirgus saimniecības ekonomiskā un sociālā problēma, kas ir aktuāla jebkurā valstī (arī Latvijā). Pastāv vairāki iemesli, kāpēc bezdarbs tiek uzskatīts par sociālu un ekonomisku problēmu : • resursu zudums, • nenodarbināto cilvēku ekonomiskās grūtības, • personības degradācija u.c. Attiecībā uz bezdarbu, svarīgi ir noteikt gan esošo bezdarba līmeni, gan arī klasificēt pa bezdarba veidiem. Atšķirt brīvprātīgo un piespiedu darbu. Visās attīstītās tirgus ekonomikas zemēs ir tādi, kas nestrādā, darbaspēku nepiedāvā, un ir bezdarbnieki, kas alkst, lai viņu darbaspēku piedāvājumiem būtu atbilstošs pieprasījums. Brīvprātīgo bezdarbnieku kā bezdarbnieku nevar ekonomiski raksturot. Bezdarbs ir saistīts ar pieprasījumu un piedāvājumu. Tirgus ekonomikas valstīs darbaspēks, tāpat kā patēriņa priekšmeti, tiek pirkts un pārdots tirgū.
Atsauces nekvalitatīvas.
