Par vienu no politikas un ekonomikas korupcijas problēmā, kuras uzskaitītas iepriekšējā jautājumā, ir kļuvusi arī Latvijas varas sagrābšanas problēma un līdz ar to arī atstāj līdzīgu iespaidu uz demokrātijas attīstību – cīņa par iekļūšanu politiskajā elite jeb konkurējošā politika. Respektīvi, politiskās partijas meklē finansiālus atbalstus, un tā kā ar 2004. gadu ir noteikti finansu atbalsta griesti, lai ierobežotu varas pārdošanu un līdz ar to arī sagrābšanu, bieži vien ienākumi tiek slēpti vai maskēti.
1999. gada Pasaules Bankas pētījumi liecināja par to, ka Latvijā ir augsts „valsts sagrābšanas indekss, tas nozīmē, ka valstī ir novērojama politisko un ekonomisko interešu saplūšana, kas nodrošina amatpersonām ievērojamu bagātību un līdz ar to arī ekonomisko varu. Respektīvi, ekonomiskā un politiska vara koncentrējās vienu un to pašu amatpersonu rokās. Šāda veida pārvalde ir nevis demokratizācijas attīstība, bet gan regress, kad iedzīvotāji neuzticas pastāvošajai pārvaldes sistēmai, alkst pēc revolūcijas un politiskās sistēmas maiņas. Tā kā valda neuzticība kā valsts pārvalde, tieslietās, valsts struktūrām un publiskajam sektoram līdz ar to iedzīvotājos rodas sajūta, ka korumpēts viss ir tiktāl, ka iedzīvotājiem vairs nav ko zaudēt, kas var vest līdz pat agresīviem rezultātiem. Bet galvenais šeit ir tas, ka var tikt vainota demokrātija un iedzīvotāji var pieprasīt citu valsts pārvaldes formu, kas patiešām apliecina demokrātijas regresu.
…
