-
Džeza vēsture un stili
Agrīnais džezs izveidojās ASV dienvidos — vienā konkrētā pilsētā. Tā bija Ņūorleāna. Tieši tur pagājušā gadsimta beigās melnie mūziķi apguva pūtēju orķestra instrumentus, kuri, norakstīti no militārām noliktavām, nokļuva viņu rokās. Tie tika spēlēti pilsētas ielās svētku dienās, kā arī bēru procesijās. Pie tam kā vienā, tā otrā gadījumā šī mūzika bija izteikti enerģiska un brīžiem pat jautra. Pēc dažiem gadiem šie paši mūziķi sāka spēlēt krogos, kuru lielākā daļa koncentrējās Ņūorleānas jautrajā Storivilas kvartālā.
Ņūorleānas stila mūziku atskaņoja nelieli — no 3 līdz 8 mūziķiem sastāvoši — ansambļi. Melodiju spēlēja uz kāda pūšamā instrumenta—klarnetes, trompetes, trombona. Ritmisko zīmējumu veidoja sitamie instrumenti, tiem palīdzēja arī bandžo vai klavieres ar iespēju spēlēt arī akordos. Basa līniju uzturēja tuba.
Šī gadsimta pirmās desmitgades beigās un divdesmito gadu pirmajā pusē daudzi Ņūorleānas džeza mūziķi devās uz ziemeļiem. Daļa no tiem apmetās Kanzassitijā, daudzi — Čikāgā, no kuriem savukārt daļa nokļuva Ņujorkā.
Agrīno džezu bieži sauc par tradicionālo džezu. Pēc šo pirmo džezistu apmešanās vietas nosaukti trīs svarīgākie tradicionālā džeza stili. Tie ir Ņūorleānas, Čikāgas un Ņujorkas stili. Ņūorleānas stilam raksturīgs tas, ka trīs solisti improvizē vienlaikus, katrs spēlējot savu melodijas variantu, bet Ņujorkas stilā mūziķi improvizē pa vienam. …
Džezs kā mūzikas veids ir radies ASV mūsu gadsimta sākumā un vēlāk izplatījies pa visu pasauli. Savā attīstības gaitā tas ir ļoti mainījies, un patlaban džezā izšķirami dažādi stili, kuri cits no cita atšķiras ar savu saturu, raksturu, noskaņu, instrumentāriju un pat skanējuma īpatnībām. Iesākumā džezs bija tradicionālā mūzika, ko atskaņoja tikai melnie muzikanti, turklāt tā noteikti bija saistīta ar kaut ko ārpusmuzikālu — tā varēja būt vienkārši pavadījums vai arī fona mūzika. Vēlāk džezs kļuva par populāru deju mūziku, pēcāk parādījās tāds džeza paveids, ko visprecīzāk varētu raksturot kā koncertmūziku, jo tādu džezu var tikai klausīties, nedarot neko citu mūzikas skanēšanas laikā. Starp vēlīniem džeza mūzikas stiliem var sastapt arī tādus, kurus mūzikas sarežģītības dēļ droši var salīdzināt ar nopietnās kamermūzikas vai arī mūzikas avangarda paraugiem. Džezs no citiem mūzikas veidiem pirmām kārtām atšķiras ar savu specifisko ekspresiju, enerģiski pulsējošo ritmu. Betīstam džezam piemīt vēl viena ļoti svarīga īpatnība - un tā ir mūziķu improvizācija. Atkarībā no konkrētā džeza stila improvizācijai tiek atvēlēta lielāka vai mazāka vieta. Džeza mūzika izveidojās, saplūstot dažādu — balto un melno — mūzikas tradīciju elementiem. Šajā sakarībā var minēt Eiropas izcelsmes garīgās himnas un militāros maršus, dažādu deju mūziku un sentimentālas balādes. Arī eiroamerikāņu mūzikas tradīcijas, kuras radās Karību jūras salās, ietekmēja šo jauno mūziku. Bet svarīgākā loma džeza tapšanas gaitā pieder afroamerikāņu mūzikai — spiričuelam, blūzam, regtaimam u. c.
