Romāns „Ugunszīme” atklāj patieso Latvijas vēsturi 20.gadsimta otrajā pusē. Tajā ir attēlotas mākslinieka un varas attiecības, kuru pamatā ir padomju okupācijas despotisms. Mēs to redzam radošo personību pārdzīvojumos, ko izraisa pastāvošais terors pret citādi domājošajiem. Tiek izjaukts personiskās dzīves līdzsvars, ierobežota radošā daiļrade, tomēr padevīgajiem atveras ceļš uz atpazīstamību pastāvošās varas lokā.
Stāstītāja Ērika atklāj sava tēva Kārļa, mātes Magdas, tēva sievas Dagmāras un citu radu dzīvi, ko sakropļojusi padomju okupācija. Nav stabilu ģimeņu, bet ir tādas, ko vieglāk pakļaut, - vientuļnieki un bērni, kam pat īsti nav kur palikt. Ļaudis lielā saspiestībā dzīvo mazos dzīvoklīšos. Fiziskā šaurībā rodas gara aprobežotība, un cilvēki vairs nespēj saskatīt savas dzīves perspektīvu. …
