Nauda ir ļoti svarīga ekonomiska kategorija. Nauda ir vispērējs ekvivalents preču maiņas procesā.
Attīstoties sabiedriskai darba dalīšanai, kļuva nepieciešams daļu saražoto produktu apmainīt pret citiem, un tie kļuva par preci. Preces zināmās proporcijās tika mainītas viena pret otru, ko sauc par barteru.
Darba dalīšanas procesa paplašināšanās veicināja ražošanas pieaugumu un līdz ar to arī maiņu. Tajā iekļāvās aizvien vairāk preču, un tā kļuva regulārāka no preču vidus izdalījās kāda ejošāka prece, pret ko konkrētā novada tirgos varēja iemainīt jebkuru citu preci. Šīs preces kļuva par maiņas līdzekli, un tās sāka pildīt ekvivalenta lomu maiņas procesā.
Pamazām šīs preces izkonkurēja cēlmetāli (zelts un sudrabs), jo šiem metāliem piemita daudzas maiņas līdzekļiem nepiecišamās īpašības: liela vērtība, kompaktums, dalāmība. Tie bija reti sastopami, grūti iegūstami, tos varēja ilgi uzglabāt, tie nebojājās un bija grūti viltojami.
Taču paplašinoties preču ražošanai un preču apmaiņai, zelta naudas izmantošana vien vairs neapmierināja. Zelta nauda ir dārga un pieauga vajadzība pēz zelta izmantošanas rūpniecībā. Tāpēc pamazām līdz ar zelta vai sudraba naudu apgrozībā ienāca papīra nauda.
Par naudu var izmantot jebkuru lietu, ko sabiedrība pieņem par ekvivalentu preču apmaiņā.
Mūsdienās galvenie naudas veidi monētas, papīra nauda un banku nauda. …
