Anglija anglosakšu laikmetā

Pēc romiešu armijas aiziešanas no Britānijas 5.gs. sākumā, atstājot to bez aizsardzības un paverot ceļu gan ķeltu renesansei, gan vairākām teitoņu ciltīm - angļiem, jitiem, frīziem, sakšiem un citiem no mūsdienu Dānijas un Norvēģijas teritorijas un Zviedrijas dienvidu daļas zemēm, arī Britānijas teritorija tika iekļauta Lielās tautu staigāšanas norisēs. Tā kā lielākā daļa ģermāņu, kas piedalījās šajās norisēs Britānijā, ko vēsturē dēvē par anglosakšu iekarojumiem, bija angļi un sakši, tad Britānijā ienākušos visus ģermāņus vēlākajos vēstures avotos un literatūrā dēvē par anglosakšiem, bet laikmetu, kad Britānijā dominēja anglosakšu izveidotās agrās valstiskuma formas (t.s. anglosakšu karalistes), par anglosakšu laikmetu. Anglosakšu laikmets hronoloģiski iezīmējas ar ģermāņu grupu ienākšanu Britānijā 5.gs., bet šī laikmeta noslēgums saistāms ar skandināvu parādīšanos Britu salās 9.gs.

Šīs ziemeļu tautas jau pirms 400.g. veica sirojumus un braucienus uz Britāniju, tomēr 5.gs. šie braucieni pārvērtās par plašām iedzīvotāju migrācijām. Bieži vien kā iemesls migrācijām tiek minēta dzīvošanas apstākļu pasliktināšanās piekrastes joslās, paceļoties jūras līmenim un padarot plašas teritorijas lauksaimnieciski neapstrādājamas, tāpat jāņem vērā arī iedzīvotāju skaita pieaugums un ziemeļu tautu zināšanas (informētība) par grūtībām, ar kādām romieši spēja noturēties pret ģermāņu iebrukumiem un migrācijām Centrāleiropā. Rakstītajos avotos pārsvarā tiek minēts apzīmējums "sakši", taču pieļaujams, kas tas ticis attiecināts uz visiem sirotājiem vai pārceļotājiem, kas nākuši no ziemeļu jūrām. Šo sabiedrību sociālā un politiskā organizācija ir ļoti mazzināma, tomēr nav nekādu liecību par varas centralizāciju šajās sabiedrībās un to minētie vadoņi ir ļoti mitoloģiski. Pie tam atšķirībā no citām ģermāņu grupām, angļi un sakši nebija nonākuši saskarsmē ar Romas civilizāciju un kristietību, līdz ar to viņu sabiedrībās nebija tendences organizēties lielākās karalistēs un arī ar vietējiem iedzīvotājiem viņi nebija gatavi uzreiz saplūst un integrēties vienotā sabiedrībā (kā tas savukārt bija franku gadījumā).…