Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.06.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Hiperaktivitātes sindroms', 1.
  • Referāts 'Hiperaktivitātes sindroms', 2.
  • Referāts 'Hiperaktivitātes sindroms', 3.
  • Referāts 'Hiperaktivitātes sindroms', 4.
  • Referāts 'Hiperaktivitātes sindroms', 5.
  • Referāts 'Hiperaktivitātes sindroms', 6.
  • Referāts 'Hiperaktivitātes sindroms', 7.
  • Referāts 'Hiperaktivitātes sindroms', 8.
  • Referāts 'Hiperaktivitātes sindroms', 9.
  • Referāts 'Hiperaktivitātes sindroms', 10.
  • Referāts 'Hiperaktivitātes sindroms', 11.
  • Referāts 'Hiperaktivitātes sindroms', 12.
  • Referāts 'Hiperaktivitātes sindroms', 13.
  • Referāts 'Hiperaktivitātes sindroms', 14.
  • Referāts 'Hiperaktivitātes sindroms', 15.
  • Referāts 'Hiperaktivitātes sindroms', 16.
Darba fragmentsAizvērt

Pedagoģiskā rekomendācija:
Kā rīkoties skolotājam?
• Neļaut nevienam bērnam darīt pāri otram – ne ar pazemojumiem, ne ar spēku. Iejaucieties!
• Izklīdiniet skatītājus, kas kaut vai tikai ar savu vērošanu atbalsta notiekošo
• Aiciniet bērnu runāt (Mudināt bērnu runāt arī par savu dzīvi plašākā kontekstā. Uzziniet, kas ir šī bērna atbalsta sistēma un kā tā spēj palīdzēt bērnam. Psihologs šādam bērnam var palīdzēt attīstīt tās prasmes, kuras ir nepieciešamas efektīvu sociālo attīstības veidošanā un uzturēšanā. Taču arī skolotājs ikdienas situācijās var rūpēties par to, lai atbalstītu bērnu.
• Atgādiniet, ka pāri darītājiem patīk kontrolēt savus upurus – viņi izvēlas upurus, kas ir fiziski vājāki un kuriem trūkst pašpārliecības. Raugiet, lai bērni izvēlas atbildes, kurās ir pārliecība, stingra noteiktība, un lai neizvēlas stratēģijas, kas varētu situāciju padarīt sliktāku. Māciet bērnus justies drošiem un varošiem.
• Māciet bērnus pastāstīt kādam no pieaugušajiem, ja tiek darīts pāri – Ja bērni to uztver kā sūdzēšanos, paskaidrojiet, ka ziņošana pieaugušajam ir saprātīga un gudra rīcība, kas nepieciešama, lai pasargātu viņus pašus.
Tam nepieciešama prasme ieklausīties sevī – kā es jūtos?, ko es daru?, ko es gribētu darīt?, ko es gribētu, lai būtu citādāk? Īpaši tajās reizēs, kad nekādi neizdodas atrast pareizāko rīcības modeli, kad ir tik ļoti grūti saprast, kas notiek, ko apkārtējie grib no manis un ko es varu darīt šajā situācijā. Jo tas, kā es jūtos, nereti un vislabāk var palīdzēt izprast, kas īsti notiek, un, saprotot, kas īsti notiek un kā es gribētu, lai būtu, izlemt, ko darīt, lai vēlamo sasniegtu.

Autora komentārsAtvērt
Atlants