Kā jau literāriem darbiem, kur Pietuka Krustiņš ir pielicis roku, ir jūtama plaģiātisma piegarša un bezjēdzīgi sarežģītu un nesaistītu vārdu iejaukšana. Frīdriha Šillera rakstītā “Oda priekam” (pēc tam Bēthovena pārveidotā) ir atspoguļota tieksme pēc vienotības, harmonijas, motivācijas un ticība Dievam. “Apsvecināšanas dzejols”, savukārt, ir kā process, kura beigās ir tikai labvēlīgie rezultāti tiek gūti. Taču arī var atrast kopīgus mērķus kā ticība Dievam un tieksme pēc vienotības.
Tēla nozīme romānā Romānā Slātavas pagasta skolmeistars tiek tēlots kā tipisks piemērs tukšai lielībai par savu patriotismu - viņa vārdi reti atbilst darbiem un viņa cēlās un gudrās domas tādas šķiet tikai
uz neizglītoto zemnieku fona, kuriem Pietuka Krustiņa dzejoļi, runas un izteicieni šķiet augstākās meistarības pierādījums.
Mūsuprāt, grāmatas autori ar šo tēlu ļoti spilgti parāda tā laika tautas neizglītotību, tā arī nākamo paaudzi, kurai nekas labāks nespīd, kā arī mums tik ļoti zināmo tukšo lielību.
Pietuka Krustiņš būtu uzskatāms par vienu no komiskajiem romāna varoņiem, kas ļoti spilgti atklāj laikmeta raksturīgākās iezīmes.…
