-
Valsts pamatbudžeta ieņēmumu avoti, to struktūras un dinamikas analīze
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | Valsts budžeta ieņēmumi | 3 |
| 1.1. | Ieņēmumu sastāvdaļas | 3 |
| 1.2. | Ieņēmumu klasifikācija | 3 |
| 1.3. | Ieņēmumu struktūra | 4 |
| 2. | Latvijas pamatbudžeta ieņēmumu struktūras analīze periodā no 2005. – 2010.gadam | 6 |
| 2.1. | 2005.gada pamatbudžeta ieņēmumu analīze | 6 |
| 2.2. | 2006.gada pamatbudžeta ieņēmumu analīze | 7 |
| 2.3. | 2007.gada pamatbudžeta ieņēmumu analīze | 8 |
| 2.4. | 2008.gada pamatbudžeta ieņēmumu analīze | 9 |
| 2.5. | 2009.gada pamatbudžeta ieņēmumu analīze | 10 |
| 2.6. | 2010.gada pamatbudžeta ieņēmumu analīze | 11 |
| 3. | Latvijas pamatbudžeta ieņēmumu dinamikas salīdzinājums pa gadiem | 12 |
| 3.1. | Pamatbudžeta ieņēmumi kopā | 12 |
| 3.2. | Nodokļu ieņēmumi | 12 |
| 3.2.1. | IIN ieņēmumi | 13 |
| 3.2.2. | UIN ieņēmumi | 14 |
| 3.2.3. | PVN ieņēmumi | 15 |
| 3.3. | Nenodokļu ieņēmumi | 15 |
| 3.4. | Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi | 16 |
| 3.5. | Ārvalstu finanšu palīdzība | 16 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 18 | |
| Bibliogrāfiskais saraksts | 19 |
Secinājumi un priekšlikumi
1. Budžets kalpo par valsts makroekonomiskās stabilitātes nodrošinātāju.
2. Pamatbudžets ir valsts budžeta galvenā sastāvdaļa, kā ieņēmumi galvenokārt paredzēti izdevumu segšanai.
3. Pamatbudžeta ieņēmumu struktūras galvenās satāvdaļas ir: nodokļu ieņēmumi, nenodokļu ieņēmumi, pašu ieņēmumi un ārvalstu finanšu palīdzība.
4. Valsts pamatbudžeta ieņēmumu apjoms laika periodā no 2005. – 2010.gadam ir strauji pieaudzis, pieaugums 2010.gadu salīdzinot ar 2005.gadu ir aptuveni 744,4 milj. latu, vislielākie pamatbudžeta ieņēmumi ir bijuši 2008.gadā.
5. Procentuāli ielāko pamatbudžeta ieņēmumu daļu sastāda nodokļu ieņēmumi – vislielākie tie bijuši 2008.gadā, kad tie sastādījuši 74,9% no kopējiem ieņēmumiem.
6. No visiem nodokļiem, lielākos ieņēmumus valsts pamatbudžetā nes pievienotās vērtības nodoklis, vislielākie PVN ieņēmumi Latvijā ir bijuši 2007.gadā, tie sastādījuši 38,7% no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem un 52% no nodokļu ieņēmumiem.
7. Sākot ar 2009.gadu, nodokļu ieņēmumos vērojams nopietns lūzums, ko ietekmējušas nodokļu likmju izmaiņas, „ēnu ekonomikas” pieaugums, kopējais patēriņa samazinājums, kā arī pasaules ekonomiskā krīze.
8. Ārvalstu sniegtās palīdzības ieņēmumos apskatītā perioda laikā ir vērojams liels pieaugums, 2010.gadā šie ieņēmumi sastādījuši vairāk kā vienu piektdaļu no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem.
9. Nopietns kritums vērojams pašu ieņēmumos - 2010.gadā tie ir gandrīz uz pusi mazāki nekā 2005.gada pašu ieņēmumi, taču līdz 2008.gadam arī šeit vērojams liels pieaugums, tāpat kā citur.
10. Nepieciešams palielināt algas, vai arī samazināt ienākuma nodokļu likmes, tas palielinātu nodokļu ieņēmumus valsts pamatbudžetā.
11. Aktīvāk jācīnās ar „ēnu ekonomiku” – jāveic biežākas pārbaudes uzņēmumos.
12. Valstī maksimāli jāizskauž nelegālā nodarbinātība.
…
Tirgus attiecību struktūrā un tās regulācijas mehānismā milzīga nozīme ir budžeta sistēmas izveidei. Tā ir neatņemama tirgus attiecību sastāvdaļa un tajā pat laikā svarīgs valsts politikas īstenošanas instruments. Budžets ierobežo gan privāto, gan arī valsts sektoru. Tas sastāv no ieņēmumiem un izdevumiem. Budžets ir instruments, ar kura palīdzību valsts nodrošina makroekonomisko stabilitāti, iedala finanšu resursus atbilstoši valsts funkcijām un nodrošina efektīvu resursu izlietojumu atbilstoši pilnvarojumam. Tā ieņēmumi lielā mērā ir atkarīgi no valstī uzliktajām nodokļu likmēm. Pie pārāk lielām nodokļu likmēm nākas saskarties ar „ēnu ekonomiku”, kā rezultātā ievērojami samazinās nodokļu ieņēmumi. Pēdējos gados Latvijā tā ir nopietna problēma, ar ko valdība mēģina cīnīties, palielinot nodokļu likmes ar mērķi, ka budžetā ienāks lielāki naudas līdzekļi.
