Valdniekam, pēc Makjavelli domām, nav jāpieķeras ne citai lietai, ne domai, ne mākslai, vienīgi karam, tā likumiem un disciplīnai, jo tā ir vienīgā māksla, kas piederas tam, kurš valda. Valdnieki, kas vairāk domājuši par izsmalcinātību nekā par ieročiem, ir savu valsti pazaudējuši. Valdniekam, kam trūkst šo zināšanu, trūkst paša galvenā, kas jāzina karotājam, jo tās māca pārsteigt ienaidnieku, izvēlēties nometnes, vadīt karaspēku, iedalīt dienas un manevrēt tā, lai gūtu priekšrocības, kas arī ir veiksmīgas valdīšanas un valsts attīstības pamatā.…
