Vērtējums:
Publicēts: 06.05.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Siltums', 1.
  • Konspekts 'Siltums', 2.
  • Konspekts 'Siltums', 3.
  • Konspekts 'Siltums', 4.
  • Konspekts 'Siltums', 5.
  • Konspekts 'Siltums', 6.
Darba fragmentsAizvērt

Uz zemes ir silts, pateicoties atmosfērai, kas aiztur siltumu. Šis process, kuru sauc par siltumnīcas efektu, ir dabisks, tomēr daudzi zinātnieki uzskata, ka uz zemes kļūst siltāks. Tas radikāli var ietekmēt dzīvi uz pasaules. Ja temperatūra uz zemes stipri celsies, mainīsies laika apstākļi un klimats. Tas kaitēs dzīvniekiem un augiem. Pie poliem izkusīs ledus, tā rezultātā celsies jūras līmenis un sauszeme applūdīs. Siltumnīcas efektu izraisa vairāku gāzu daudzuma palielināšanās atmosfērā. To sastāva ir oglekļa dioksīds, freoni un metāns. Tās palielina atmosfēras spēju aizturēt siltumu.



Globālā sasilšana

Klimats uz zemes kļūst arvien siltāks un palielinās ogļskābās gāzes koncentrācija atmosfērā. Katru gadu atmosfērā ieplūst 7 miljardi tonnu ogļskābās gāzes, kas radusies dažādo kurināmo degšanas rezultātā. No 1860. gada līdz mūsdienām gaisa temperatūra ir paaugstinājusies par 0,6 grādiem. Ja rēķinām tikai 20 tūkst. gadu, tad temperatūras paaugstināšanās jau ir 5 grādi. Speciālisti prognozē, ka jau nākamajos 100 gados vidējā temperatūra uz zemes var mainīties 1,5 – 6 grādu robežās. Par 1,5 grādiem tā paaugstināsies, ja mēs spēsim samazināt ogļskābās gāzes izplūšanu atmosfērā, par 6 grādiem – ja turpināsim dedzināt visa veida kurināmo tāpat kā tagad.
Visstraujākā sasilšana notikusi pēdējā desmitgadē. Vissiltāk kļuvis Spānijā, Itālijā un Grieķijā, kā arī Ziemeļeiropā ir savi izņēmumi – Somijas un Krievijas ziemeļrietumu daļa. Eksperti secina, ka nākamo 80 gadu laikā, Baltijā ziemas kļūs siltākas, bet vasaras salīdzinot ar Eiropu sasils lēnāk. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants