Filozofija ir pietiekami veca, lai par to būtu izteikts daudz vārdu. Stāsta, ka filozofiju nevar iemācīties tā pat kā matemātiku vai dzejoli par sauli. Iemācītas atbildes nekad nevar būt patiesas, jo filozofijas izprašana ir dziļi intīms un personīgs process. Katram pašam jāmeklē filozofiskās atbildes, nevis jāatkārto tas ko saka citi. Merabs Mamardašvili, gruzīnu filozofs, raksta:” Filozofija nevienam un nekam nekalpo, nepakalpo, tā neder, lai izskaidrotos, ar to var vienīgi dzīvot, mēģinot filozofijas terminos un jēdzienos apvienot kādus savus likteņa nogriežņus (citādi neaptveramus un nepārskatāmus). Riskējot nezināmā un jaunā, iespējamā priekšā un ciešā vienībā ar pēdējo. Visbiežāk filozofija ir tava paša seja. Tikai spoguļattēlā. Tādēļ filozofs – tas ir sevis lasītājs, kuram vienādas tiesības ar tālo, negaidīto sarunu biedru. “ (M. Mamardašvili - Domātprieks. –R.,1994. – 171. Lpp) . Mūs no senajiem domātājiem šķir gadu tūkstoši, tādēļ dažreiz ir grūti saprast viņu domas stāvokli. Viena filozofijas nozīmīgākajām īpatnībām ir tā, ka pagātne vienmēr ir klātesoša.…
