Brīva personu aprite

1. BRĪVA PERSONU APRITE

Brīva personu kustība ir ļoti nozīmīgs Eiropas Kopienas vienotā tirgus funkcionēšanas princips. Tā attiecas gan uz fiziskajām, gan juridiskajām personām. Fiziskas personas, uz kurām attiecas personu kustības brīvība Eiropas Savienībā, ir ES pilsoņi, kā arī šo pilsoņu ģimenes locekļi, kas nav ES pilsoņi. EK dibināšanas līguma 18.pantā noteikts, ka “ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un pastāvīgi uzturēties dalībvalstu teritorijā, ievērojot šajā Līgumā ietvertos ierobežojumus un nosacījumus, kā arī tā īstenošanai paredzētos pasākumus”. Nozīmīgākā fizisko personu kategorija, kurai ar Eiropas Kopienu līgumiem tika piešķirta kustības brīvība, ir darbinieki. Bez tam personu kustības brīvība attiecas arī uz pašnodarbinātām personām, pakalpojumu saņēmējiem, studentiem, pensionāriem un citiem nestrādājošiem ES pilsoņiem.[2., 195.lpp]

Brīva personu kustība sastāv no diviem elementiem:
• Darbinieku pārvietošanās brīvības;
• Uzņēmējdarbības brīvības

Brīva personu kustība



Darba ņēmēju pārvietošanās brīvība
EK 39. un turpmākie panti Uzņēmējdarbības brīvība
EK 43. un turpmākie panti

Darba ņēmēju pārvietošanās brīvība garantē nodarbināto personu pārvietošanās brīvību.
Uzņēmējdarbības brīvība turpretim garantē patstāvīgi nodarbināto, brīvo profesiju pārstāvju pārvietošanos brīvību.[1., 215.lpp.]
Līguma 39.panta mērķis ir nodrošināt darba spēka pārvietošanās brīvību.
39.pantā ir teikts:
1. Kopienā tiek nodrošināta darbaspēka pārvietošanās brīvība.
2. Pārvietošanās brīvība nozīmē to, ka likvidē jebkādu dalībvalstu darbaspēka diskrimināciju pilsonības dēļ attiecībā uz nodarbinātību, atalgojumu un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem.
3. Tā nozīmē tiesības, ko var ierobežot vienīgi pamatojoties uz sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumiem.
4. Šis pants neattiecas uz nodarbinātību valsts dienestā.
Līguma 43.panta mērķis ir nodrošināt tiesības veikt uzņēmējdarbību.
43.pantā ir teikts:
Ievērojot turpmāk izklāstītos noteikumus, ir aizliegti ierobežojumi kādas dalībvalsts pilsoņu tiesībām veikt uzņēmējdarbību citas dalībvalsts teritorijā.
Šāds aizliegums attiecas arī uz ierobežojumiem kādas dalībvalsts pilsoņiem atvērt uzņēmumu pārstāvniecības, nodaļas vai filiāles citas dalībvalsts teritorijā.
Līguma 39. un 43.pantu analogi ir interpretējusi Tiesa. Minētie panti paredz, ka diskriminācija pēc pilsonības visos gadījumos ir aizliegta (izņēmums ir valsts sektora darbinieki). [5., 49.lpp.]

…