Viens no Latvijas senvēstures arheoloģiskajiem pieminekļiem ir Āraišu ezerpils, kas atrodas netālu no Cēsīm. To 9.gs. uz salas Āraišu ezerā bija uzbūvējuši latgaļi, kas apdzīvoja mūsdienu Vidzemi. Kādēļ pils tika būvēta un kāda tā izskatījās? Lai gan tā mūsdienās atrodas zem ūdens pussadegusi, arheoloģiskie pētījumi spēj atbildēt uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem.
Vēl pirms krustnešu iebrukumiem mūsdienu Latvijas teritorijā, senie latvieši būvēja ezerpilis un pilskalnus. Tie bija nocietinājumi, kurus apjoza žogi, vaļņi un bieži vien arī grāvji. Pils celšanai parasti izraudzījās upju kraujas un stāvus, vientuļus pakalnus tāpēc, ka ienaidniekiem šīs vietas bija grūti sasniedzamas. Ap 9.gs. senie latgaļi bija tikai ienācēji Āraišu apvidū, tāpēc pils tika celta ezerā, nevis kalnā. Tolaik bija ievērojama mežu bagātība, arī kokapstrādes darbarīki bija diezgan labi. Uzcelt pili uz salas varēja daudz ātrāk, nekā uz pakalna, jo nebija jārok zeme un jābūvē lieli, izturīgi vaļņi. Ezerpilij bija dabiskais šķērslis – ūdens gandrīz 50m attālumā.…
