No iepriekš minētā, secinu, ka mana hipotēze- agrārā reforma- pamats iedzīvotāju labklājībai 1.brīvvalsts laikā- ir aptiprinājusies. Lauksaimniecības attīstība, ko viennozīmīgi sekmēja izstrādātā zemes reforma, radīja ne tikai jaunas darba vietas, lielus personiskos ieņēmumus un būtiski samazināja bezzemnieku skaitu Latvijā (1920.gadā bezzemnieki 61,2%, 1935.gadā vairs tikai 18%), bet arī veicināja visu valsts nozaru attīstību un uzplaukumu. Pēc agrārās reformas latvieši paši varēja būt noteicēji un saimnieki savā zemē.…
