Kas vispār ir klonēšana? Pēc definīcijas tā ir ģenētiski identisku šūnu vai organismu radīšana bezdzimumvairošanās ceļā. Lielākas diskusijas par to notika 1997. gadā, kad pasaulē nāca pirmā klonētā aita Dollija, savukārt tagad par šo tēmu tiek runāts nedaudz mazāk, tagad tikai turpinās klonēšanas pētījumi. Bet ko īsti mums dod klonēšana? Vai to var uzskatīt par ieguvumu vai postu?
Manuprāt, uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes. Es klonēšanā saskatu kā plusus, kuri ir ļoti spēcīgi argumenti par tās nepieciešamību, tā mīnusus, kuri ir tikpat spēcīgi argumenti pret to. Klonēšanu var uzskatīt par ieguvumu tāpēc, ka klonējot dzīvniekus var iegūt lielāku produktivitāti, klonējot cilvēkus var izpētīt dažādu zāļu ietekmi un rast zāles neārstējamām slimībām kā arī izmantot klonus kā orgānu donorus avārijās cietušajiem un slimību novājinātajiem. Ar klonēšanas palīdzību var izaudzēt cilvēka orgānus, kurus ķermenis neatstums, var ārstēt Parkinsona, Alcheimera, diabēta un citas slimības. …
