Izlase ietver mēģinājumus izdarīt spriedumu par kādu kopu (piemēram, zupas katls, visu pilsoņu politiskā pārliecība utt.), balstoties uz kādas šīs kopas daļas analīzi. Zinātniskā izlase tomēr ir šķietami precīzāk izstrādāta un sistemātiskāka kā „ikdienišķa” izlase.
Izlase sastāv no viena vai vairākiem elementiem vai gadījumiem, kas ir izvēlēti no kādas lielas grupas vai kopuma. Informācija, kas ir balstīta uz nejauši atlasītiem piemēriem, var būt pat precīzāka jeb labāka nekā informācija par visu grupu (tas īpaši izpaužas, ja pētāmā grupa ir sevišķi liela). Izlase piedāvā nelielu ieskatu cilvēku grupas veseluma uzvedībā un attieksmēs pret dažādām lietām; pētījuma rezultātu precizitāte un ticamība ir atkarīga galvenokārt no nejaušās atlases, kas tiek veikta.
Izlase tiek veikta no veseluma, kurš attiecas uz visiem iespējamajiem gadījumiem, kas interesē izlases veicēju (noteiktās tematikas – iekļautā pētījuma izpētes jautājumiem). Sociālajās zinātnēs mērķa kopums bieži vien ir cilvēki, kuriem piemīt kāda kopīga iezīme (piemēram, ASV pilsoņi, balsstiesīgie pilsoņi, visi skolas vecuma jaunieši utt.).
Izlases sistēma iekļauj visu kopuma elementu uzskaiti. Daudzos pētījumos īstenais izlases elements tiek atlasīts tieši no šīs uzskaites. Kad organizācijas saraksti tiek lietoti kā izlases sistēma, jāpievērš uzmanība tam, kas tiek definēts kā kopums un par ko tiek veikti vispārinājumi. Kopums sastāv no izlases sistēmas, precīzs jeb pamatots vispārinājums var tikt veikts tikai par šo izlases sistēmu. Kopuma uzskaitījums, kas var tikt izmatota izlasei ir, piemēram, vietējās elektroiekārtu kompānijas klientu saraksts. …
