Latvijas mežu pirmsākums meklējams pirms 12 tūkstošiem gadu kad zemi vēl klāja ledus un sniegs. Pirmie koki bija polārkārkli un pundurbērzi, jo tie bija vienīgie kas varēja izturēt tā laika bargo klimatu. Mežā ir daudz dažādu dzīvo radību augu un kukaiņu kas veido meža biocenozi.
Daudz dažādu dzīvnieku pirms garās ziemas labi sagatavojas- piemēram- vāvere pat apmetas ozolu un lazdu tuvumā, lai nebūtu tik tālu jāiet pēc barības. Mežā aug arī daudz ēdamu augu un sēņu, arī cilvēks ļoti ir iecienījis iet sēņot, lai savāktu sēnes (jo īpaši visiem patīk baravikas) ēšanai. Šī visa ir meža biocenoze.
Arī skudras piedalās biocenozē ilgi un rūpīgi veidojot pūzni un pēc tam ilgi tajā dzīvojot. Tās vāc sakritušas skujas un nes to uz savu pūzni, lai ļoti rūpīgi un kārtīgi novietotu to pūžņa virspusē- tas pierāda, ka arī visi kukaiņi piedalās meža biocenozē.
Koki ir viena no lielākajām meža biocenozes sastāvdaļām, jo tie mežā ir visvairāk, tie tur izaug, nokalst, nolūst un atkal izaug no jauna. Tie liek mežam izskatīties pēc meža (jo tiklīdz kāds pasaka vārdu ’’mežs’’ visi uzreiz iedomājas kokus).
Daudzi dzīvnieki bieži piedalās meža biocenozē neko citu nedarot kā vienkārši ēdot- piemēram- zaķis ēd daudz dažādu zaļumus, kamēr pats tiek apēsts. :) Putni ēd tārpus un neļauj tiem savairoties tik daudz, ka tie noēd visus kokus, un tā visa ir meža biocenoze.…
