Tiesību avoti būtībā ir dažādas formas un veidi, kādos atklājas objektīvās tiesības, un tieši no šiem avotiem tiesību piemērotājs var šīs tiesības izzināt.
Tiesību avoti mēdz būt ļoti dažādi. Pat jēdzienam „tiesību avots” var būt dažādas nozīmes. Vispārīgā nozīmē tiesību avots apkopo visus tos faktorus, kas ietekmē objektīvo tiesību veidošanos.1
Tiesību avotu izpratni nacionālajās valstīs ietekmē gan tiesību sistēmas piederība noteiktai tiesību saimei, gan sabiedrībā valdošā tiesību izpratne, gan arī tiesību sistēmas vēsturiskā attīstība. Taču katrā nacionālajā tiesību sistēmā pastāv tiesību avotu daudzveidība.2
Tiesību avotiem ir daudz dažādu veidu. Viens no nozīmīgākajiem tiesību avotiem ir likumi, kas daudzās (visvairāk- rakstīto tiesību) zemēs ir vissvarīgākais, jo regulē visus procesus. Tās ir tiesību normas, normatīvie akti, kas veido pozitīvās tiesības un ir atkarīgai no formāliem un materiāliem priekšnoteikumiem.3
Vēl viens nozīmīgs tiesību avots ir tiesību principi, kuri ir „pārpozitīvi” un būtībā ir sava veida „augstākās tiesības”. Šie tiesību principi iedalās vēl sīkāk- vispārējie tiesību principi, kas piemīt visai tiesību sistēmai kopumā, un nozaru tiesību principi, kas pastāv atsevišķā tiesību nozarē.
…
