Nepilnu kilometru plūstot pa vecupes atteku, sākot no 13.janvāra ielas, kur Rīdziņas upe pagrizās uz Daugavas pusi, izveidojās Rīgas ezers. Šis ezers stiepās gar visu 13.janvāra ielu. Līdz ar to, šeit bija izveidojie prakstisks, līdz pat 4 metriem dziļš un no pavasaru paliem aizsargāts līcis, kas sniedza iespēju izveidoties dabiskai ostai – Rīdziņas ostai, kas aizņēma 15000 kvadrātmetru lielu platību.
Lai arī par Rīdziņas ostas vēsturisko atrašanās vietu uzskata tieši šo Rīgas ezeru, kas patiesība ir plata Daugavas vecupe, arheologu veiktajos izrakumos, tika atklāts, ka Rīdziņas upe visā vecpilsētas garumā bijusi apmēram 30 līdz 50 metrus plata un kuģojama līdz pat tagadējai Zirgu ielai. Par to liecina arī upes gultnē atrastie seno kuģu vraki. Līdz ar to varam secināt, ka Rīdziņas osta bija kā galvena piestātne, bet tālākā, Vecrīgā esošā upes daļa, kalpoja kā mazākas piestātnes.
…
