Darba analīze un secinājumi:
Tā kā laboratorijas darba mērķis bija iepazīties ar dzirdamības sliekšņa noteikšanas metodēm un uzzīmēt audiogrammu, varu secināt, ka tas man veiksmīgi izdevies. Noteicot dzirdamības augstāko un zemāko slieksni, grūtības radīja apkārt esoši trokšņi – citu studentu sarunas, kā arī paša ģeneratora blakusskaņas (bieži dzirdēju čerkstošas skaņas). Eksperimentu varētu uzlabot, ja audiogrammas uzņemšana notiktu atsevišķās telpās, kur nav iespējamas blakus skaņas – citu studentu sarunas, citu mehānisko ierīču radītās skaņas u.c., jo tas tiešām liedz iespēju pilnvērtīgi saklausīt, vai tieši otrādāk – nesaklausīt – skaņas. Veicot 1. un 2. eksperimentu, es noteicu, ka zemākais tonis, ko varēju saklausīt ir 17 Hz, bet augstākais – 18000 Hz. Iegūtie mērījumi neatbilst teorijai, proti, teoretiskajā aprakstā ir tekts, ka cilvēka auss var uztvert skaņu sākot no 20 Hz līdz pat 20 000 Hz. Pēc iegūtajiem mērījumiem varu spriest, ka mana auss dzird infraskaņu, bet nedzird ultraskaņu. Jāpiebilst, kā Microsoft Excel programmas izmantošana aprēķinos ļāva ietaupīt laiku un paveikt to ar maksimālu precizitāti.
…
