Klasiskā liberālisma filozofijas sākumi Eiropas sabiedriskajā domā ir meklējami Renesanses laikmetā, bet pirmie elementi atrodami jau antīkajā pasaulē un agrīnajās kristietības mācībās.
Par klasiskā liberālisma devīzi kļuva Lielās Franču revolūcijas lozungs "Brīvība, vienlīdzība, brālība". Vēlāk apzinoties neierobežotās valsts varas un personas brīvības attiecības, parādījās slavenā prasība laissez faire t.i., prasība pēc valsts neiejaukšanās indivīda darīšanās.
XIX gadsimtā klasiskais liberālisms kļuva par valdošo sabiedriskās domas virzienu visā Rietumeiropā, kā arī ASV, taču jau gadsimta beigās to sāka apdraudēt kolektīvisma idejas, kuru galējas izpausmes guva iemiesojumu XX gadsimta totalitārajās diktatūrās (fašisms, komunisms). Līdz ar to totalitārisma krīzi un sabrukumu pasaulē, pēdējos gadu desmitos pieaug interese par klasisko liberālismu, kurš var teikt pārdzīvo savu atdzimšanu. …
