Kāpēc vairs neklausos pank-roku? Jo šo, manu favorītgrupu, dublētāji, laikam ejot uz priekšu, ļoti sarosījās un kopēja tās strauju jo strauji. Priekš manis šis mūzikas stils sāka kļūt diezgan bezpersonisks, neinteresants un vienveidīgs. Taču svarīgākais bez melodijas, tempa un ritma, iespējams, ir dziesmu vārdi, to galvenā doma un ideja, ko dziesmas izpildītājs vēlas pavēstīt auditorijai. Tā ir identiska panku dzīves stilam- bezrūpīga, patiesa un bez aizspriedumiem. Panki savās dziesmās runā par to pašu, par ko uz ielas, skolā, darbā un jebkur citur, jo neuzskata, ka dziesmām jābūt savādākām nekā viņu dzīve. Tām nav jābūt sentimentālām, banālām, romantiskām. Arī dziesmas vārdiem ir jāatspoguļo panku dzīve. Nereti pank-roka dziesmas tiek cenzētas ar pī pī pī, jo tās satur daudz necenzētu vārdu un teikumu. Tas ir ne tikai tāpēc, ka panks būtu rupjš vai kā savādāk, bet gan tāpēc, ka viņš nekaunas atzīt visu tā, kā tas ir un saukt lietas īstajos vārdos. Viņš taču pārstāv tādu kultūru, kura ir bez jebkādiem aizspriedumiem un uztraukumiem, ko par viņu var padomāt kāds cits no malas! …
