Augustīna versija par laika jēdziena un valodas saikni aicina laiku meklēt valodā, proti, tas cilvēkam ir pieejams tikai caur vārdu zīmēm. Tomēr pārdomām par laiku jāpamet ikdienas valodas reģistrs un jācenšas laika fenomenu tvert saspringtā pašrefleksijā, vai citiem vārdiem, garam ir jāvēršas sevī un jāatrod, kur lokalizēja laiks. Ikdienas valoda, kurai raksturīga praktiska un uz noteiktu funkciju vērsta jēdzienu izpratne, ignorē laika kontinuitatīvo iedabu, tādējādi zaudējot leģitīmā laika skaidrojuma iespēju. Refleksijai attālinoties no ikdienas apziņas, tā gūst neierobežotu perspektīvu, jo tā jebkuru parādību, arī laiku, ierauga nepārtrauktības gaismā. …
