1934. gadā no 15. uz 16. maiju, aizsargu, armijas un policijas atbalstīts, notika jau labu laiku baumotais apvērsums. Tiek piebilsts, ka tā plānu izstrādāja K. Ulmanis kopā ar partijas biedru Alfrēdu Bērziņu un kara ministru ģenerāli Jāni Balodi. Par tā galveno cēloni var uzskatīt demokrātijas idejas popularitātes krišanos, kuru papildus saasināja pasaules ekonomiskā krīze. Latvijā tā aizsākšanu sekmēja pārāk lielais partiju skaits, to nestabilitāte, kā rezultātā nebija iespēja pieņemt vienotus lēmumus. Bieži pieminēja arī Satversmes trūkumus.
Armija un aizsargi ieņēma Saeimas un Tautas namus, sākās aresti - arestēti opozīcijas partijas deputāti, kā arī vairāki ekstrēmistiskās „Pērkoņkrusta ” aktīvisti. Formāli pie varas tika atstāts pēdējais Latvijas brīvvalsts laikā likumīgi ievēlētais prezidents Alberts Kviesis, taču par vienpersonisku Latvijas vadoni kļuva Ministru prezidents K. Ulmanis. Apvērsums notika tik negaidīti, ka tam netika izrādīta nekāda pretestība. 1934. gada 15. maija apvērsums aizsāka autoritāra režīma periodu Latvijas vēsturē – sākās valsts dzīves pārkārtošana.…
