Es viennozīmīgi piekrītu tam, ka dzīve ir cīņa. Mēs sākam savu cīņu jau pirms savas rašanās, un tā turpinās visu atlikušo dzīvi līdz nāvei, bet varbūt arī pēc nāves mūsu cīņa turpinās. Mēs cīnāmies katrā situācijā savā dzīvē, no kurām ir atkarīgi kaut kādi rezultāti. Dzīves cīņa turpinās arī mirkļos, kad šķiet tikai izvēlamies vienu no vairākiem variantiem – iekšējā cīņa ar sevi.
Mūsu cīņa sākas jau brīdī, kad vecāki, iespējams, vēl nenojauš, ka pēc nepilna gada viņi tiks pie jaunas atvasītes. Tobrīd cīņa notiek par mūsu eksistenci - vai es būšu tas, kurš piedzims, vai tas būs kāds cits no miljona? Šo cīņu mēs katrs nepārprotami esam uzvarējuši, savādāk nebūtu šobrīd šeit un neeksistētu.…
