Domāju, ka prozas darbā iztirzāta tēma par dzīves jēgas meklējumiem.
Caur autora (stāstītāja) atmiņu prizmu ir uzlūkota dzīves attīstības jeb dialektikas tēma. Dzīve attīstās pa spirāli, tā ir bezgalīga. Lasot šo prozas vēstījumu, neviļus gribas vilkt paralēles ar cilvēka dzīvi un mūžu. Arī cilvēka mūžā sastopama skaistā un gaišā bērnība, romantiskā jaunība, pilnbrieds, kulminācija un dzīves saulriets, tāpat kā reiz skaisti ziedošajai un jūlijā smaržīgajai liepai ”…..gads no gada jūlijā liepa joprojām piebira ar tādu dzīves pilnestību, ka visa apkārtne saldi tvanēja kā salda pirts, spārnota radība salidoja no plašas apkaimes – pat no Daugavas pretējā krasts, kur netrūka savu liepu.” …
