Politika - nodarbošanās ar valsts (resp., sabiedrības) lietām, kura pēc sava satura nav nekas cits kā sabiedrības un sabiedrisko procesu pārvaldīšana, mērķtiecīga un efektīva to ietekmēšana. Politikas augstākais uzdevums ir nodrošināt sabiedrības kā cilvēku atražošanās nosacījuma funkcionēšanu, pasargāt to no sairuma sabiedrības locekļu pretrunīgo interešu sadursmju rezultātā. Politika pārsvarā īsteno ietekmīgāko sabiedrības locekļu (sociālo grupu, šķiru) intereses, tomēr tai jārespektē arī pārējie sabiedrības slāņi un visa sabiedrība kopumā, jo, aizejot bojā vai degradējot kādai sabiedrības daļai, izjūk visas sabiedrības funkcionēšanas dinamiskais raksturs, vistiešāk apdraudētie slāņi uzsāk izmisīgu pretošanos, rodas draudi sabiedrībai kopumā un visu tās slāņu un locekļu eksistencei. Politiku var uzskatīt par sabiedrības antientropisko (pretsairuma) darbību. Tā kā dažādiem politikas dalībniekiem sabiedrisko procesu pārvaldīšanas jautājumos ir atšķirīgas pozīcijas un intereses, politikas subjektu starpā noris politiskā cīņa par savu interešu īstenošanu. Svarīgs panākumu faktors šajā cīņā ir vara, tāpēc politiskā cīņa parasti savijas ar cīņu par varu un pati politika bieži tiek pārprasta kā vienīgi cīņa par varu, kaut gan vara ir tikai viens no politikas īstenošanas līdzekļiem.
Meklējot politikas ietekmes priekšmetu, loģiski būtu nosaukt sabiedrību, ar to saprotot pašpietiekamu sevi atražojošu cilvēku kopību. Tomēr sabiedrība ir tik plaša, daudzpusīga, jutekliski netverama, vienīgi teorētiskajā abstrakcijā iedomājama parādība, ka pārvaldošā cilvēka - politiķa tieša mērķtiecīga un efektīva iedarbība uz to kopumā liekas neiespējama vai vismaz neizdibināma. Drīzāk var pieņemt, ka cilvēks ietekmē kādus noteiktus sabiedriskus procesus, kuru rezultātā sabiedrība saglabājas agrākā kvalitātē vai arī izmainās.…
Ieskaites darbs politoloģijā, RTU
