Manuprāt, Šekspīrs savu misiju ir veicis godam, jo sapratis, ka pats ar savu dzimšanu, esību pasauli neizmainīsi. Viņš ķeras pie savu atklāsmju pierakstīšanas praviešiem netradicionālā formā – lugā. Šekspīrs var savienot atkal tavu sašķēlušos iekšējo un ārējo pasauli, ja vien tu esi atvērts un atļauj viņam tevī „ieplūst” . Turklāt viņa daiļrade izklaidē gan prātu, gan sirdi.
Šekspīra ciešanas, raugoties uz šo pasauli, atsver viņa ģenialitāti daiļradē. Nenopelnītā atzinība no tolaiku sabiedrības vēl vairāk ceļ viņa vērtību, taču nebūtu prātīgi uztvert viņu par kaut ko vairāk nekā cilvēku, kas teicis „jā” savas atklāsmes vēstīšanai, jo ja pieņem, ka atklāsme ir Dieva dāvana, tad jācildina tikai lielā drosme un darbs, kas ceļ viņa personības augstuma latiņu.
…
