Kad no savas pirmdzimtenes, Mazāzijas priekškalnes, indoeiropieši , sākot ar 3.gadu tūkstoti pr. Kr. ( varbūt pat jau 4.gadu tūkstotī), pamazām izplatījās uz visām pusēm, izcēlās jaunas tautas, kas sāka ar laiku runāt katra savu valodu. Viena no šim tautā bija balti, no kuras cēlušies arī tagadējie latvieši.
Mums pazīstamās trijās baltu valodās ( t.i., latviešu, leišu un senprūšu) ir kopīgi nosaukumi tikai mērenā klimata florai un faunai. No tā var secināt, ka baltu pirmdzimtene atradusies mērenā klimata apgabalā. Citiem vārdiem, balti dzīvojuši tādos pašos klimatiskajos apstākļos kā tagadējie latvieši un leiši. Baltu valodās ( sevišķi leišu valodā ) saglabājušas ļoti senas valodas formas, tāpēc ka balti nebija jaukušies ar citām tautām. Baltu valodā ir arī daudz vārdu, kas ļoti sen atpakaļ aizņemti no slāviem, sāmiem un ģermāņiem. Tāpēc balti savā pirmdzimtenē dzīvojuši kaimiņos ar šīm tautām. Par baltu pirmdzimtenes centru uzskata tagadējās Lietuvas teritoriju, t.i., Nemunas upes apgabalu.…
