Rakstot par vecuma posmu, kurā es biju četrpadsmit gadus vecs lielākoties man bija negatīvas atmiņas. Gāju klasē ar ļoti daudz puišiem, kurus mana mamma un klases sauca par huligāniem, un es biju viens no viņiem, vārda tiešākajā nozīmē, jo man pat negribas atcerēties kādas problēmas es sagādāju saviem vecākiem un galu galā arī sev. Pirmoreiz uzsmēķēju četrpadsmit gadu vecumā, tajā laikā tas bija stilīgi, tad man tas likās tiešām pozitīvi, skrēju pakaļ saviem lielākajiem draugiem, vārdu sakot, nemācēju pastāvēt par sevi, tā tas bija.
Vispozitīvākais ko es labprāt atceros no tā laika ir tas, ka man tad iepatikās viena ļoti, ļoti skaista meitene, tā bija mana klases biedrene, kuru līdz šim es nemaz tā nebiju ievērojis, jo uz meitenēm nemaz neskatījos, bet kad sāku skatīties meiteņu virzienā, man ļoti iepatikās šī noslēpumainā klases meitene.
Tā, tad laikam bija mana pirmā mīlestībā, ja to var nosaukt par mīlestību, man patika tā meitene.…
