-
Bioģeogrāfija
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Metodes un materiāli | 5 | |
| Boreālnemorālais bioms | 6 | |
| Lodes muižas fizioģeogrāfiskais raksturojums | 7 | |
| 7. poligona biotopu raksturojums | 8 | |
| Analīze par sugu skaita līkni | 10 | |
| Secinājumi | 11 | |
| Literatūras saraksts | 12 | |
| Pielikums | 13 |
Secinājumi
• Latvija atrodas zonā starp boreālo un nemorālo zonobiomu, tāpēc novērojama abu zonobiomu sugu mijiedarbība un kopīgu sabiedrību veidošana.
• Lodes muižas apkārtnē plašāk sastopami boreālie meži. Atsaucoties uz analīzi par septīto poligonu.
• Lodes muižas apkārtnē sugu daudzveidība nav liela, bet blakus esošie ezeri, upes, pauguri dažādo biotopus.
• 7.poligons ietvēr reljefa pacēlumu, kā arī Gaujas krastu, kas ietekmē sugu un arī biotopu daudzveidību tajā, jo veidojas dažādi apstākļi.
• Biotopu kartēšanas laikā tika fiksēti 12 dažādi biotopi, no kuriem lielākā daļa ir meži, bet bija arī dabiskas pļavas un atmata ar dominējošu sugu.
• Izmantojot sugu skaita – teritorijas platības līkni redzams, ka teritorijai kļūstot lielākai, klāt pienākošo sugu skaits pakāpeniski samazinās, līdz brīdim, kad jaunas sugas nepievienojas.Bet tika novērota parādība, ka blakus laukumos paliek tāds pats sugu skaits bet palielinot laukumu mainās. To var skaidrot tāpēc, ka dominē, kāda no aprakstītajām sugām un aizņem nišu jaunām sugām.
• Veģetāciju ietekmē daudzi faktori - piederība biomam un biotopam, mitrums, augsne, dabiskie un antropogēnie traucējumi u.c.Visvairāk procentuāli novērota bija vējgāze.
…
Mēs iepazināmies ar sekojošiem biotopiem un to pazīmēm: Jaukto koku damaksnis (priedes, egles, bērzs, zaķskābnes, kaulene, baltā vizbule, krūklis, apse); Vēris (dominē egles, bagāts pamežs: lazdas, kļava, ozols, pīlādzis, zemsedze: mētras, zaķskābene, niedru auzene, zeltnatrīte, spīdīgā stāvaine, Šrēbera rūsaine); Gārša (dominē baltalksnis); Lupīnu atmata (pēterpoga, zeltgalvīte, ziemeļu madara, virza, apaļlapu ziemciete, vībotne, margrietiņa, birstalu veronika, vēršmēle); Kaļķainā sausā pļava (lipīgā sveķene, mazā bungalvīte, zaļlapu virza, pļavas āboliņš, pļavas skābene); Mitrs zālājs (dominē graudzāles: zilganā molīnija, ziemeļu madara, vijgrieze, pļavas vilkmēlīte (dabisko pļavu indikators), purva kosa, vilku kārkls, trejlapu puplaksis); Lāns (mellenes, priedes, pamežā ozols, zemsedzē straussūna, divzobe, spīdīga stāvaine – viss raksturigs boreālajam mežam);
