-
Komunikācijas vēsture
Tautas attīstība kļūst visnotaļ atkarīga no tā, cik efektīvi sabiedrība spēj iegūt, apstrādāt un pārvaldīt informāciju. Informācijas sabiedrības veidošanos Latvijā sekmē globalizācijas tendences. Kopumā valsts virzībā uz informācijas sabiedrību trūkst aktīvas un mērķtiecīgas rīcības, kas tiktu saskaņoti īstenota visos varas un pārvaldības līmeņos. Latvijā pieņemta vesela virkne likumu, kas veicina informācijas sabiedrības veidošanos, tomēr visi „Informātika” izvirzītie uzdevumi nav pilnīgi apzināti, tādēļ valstij tie nav kļuvuši par prioritāti.
Informācijas sabiedrības mugurkauls ir moderna telekomunikāciju infrastruktūra, kas visiem valsts iedzīvotājiem nodrošina vienādas iespējas iegūt informāciju.
Arvien pieaug to lietotāju skaits, kas informācijas iegūšanai izmanto datoru un internetu. Mūsdienās strauji mainās masu komunikācijas iespējas. Internets un jaunās tehnoloģijas vienā medijā integrē visu līdzšinējo mediju sniegtās iespējas. Interneta vidi arvien vairāk sāk izmantot arī tradicionālie mediji (publicē ziņas, veido arhīvus). Kaut gan internets sniedz plašas informācijas iespējas, tas rada arī daudz jaunas problēmas – krāpšana, negatīvi noskaņotu tīklu izveide, datu noplūde utt.
Globalizācijas ietekmē aktualizējas jautājums par nacionālās valodas un kultūras pozīcijas nosargāšanu. Mazās nācijās valodai ir ļoti nozīmīga loma ne tikai informācijas apritē, bet arī tautas kultūras uzturēšanā un sociāli politiskajā integrācijā. Tāpat globalizācija Latvijā arvien vairāk pārveido kultūrvidi un izklaidi, citas kultūras ietekmē Latvijas kultūras formu un saturu. Tradicionālo kultūru atšķirības nivelē arī globālā reklāma, jo reklamēto produktu tēli ir orientēti uz patērētāju grupām neatkarīgi no atšķirīgām niansēm. Latvijas reklāmas tirgū strauji pieaug ārzemju reklāmas apjoms.
…
Komunikācijas vēsture (4.kopsavilkums) Literatūra: • Brikše I. Latvijas mediji: izaicinājumi, ieguvumi un draudi (1987 – 2002) // Sociālekonomiskā procesa trajektorija Latvijā laikā no 1985. līdz 2002.gadam. Kur tā ved Latviju. – Ventspils: Ventspils augstskola, 2002. – 294. – 306.lpp. • Kruks S., Šulmane I. Plašsaziņas līdzekļi demokrātiskajā sabiedrībā // Cik demokrātiska ir Latvija: demokrātijas audits. – Rīga: LU, 2005. – 139. – 151.lpp. • Brikše I., Skudra O., Tjarve R. Development of the Media in Latvia in the 1990s // Baltic Media in Transition. – Tartu: Tartu University Press, 2002. – 67 – 75, 77 – 102pp. • Hanovs D. Mazākumtautību preses loma starpetniskajā dialoga Latvijā // Izglītības, dialoga un līdzdalības loma sabiedrības integrācijas procesa veicināšanā 2. – Rīga: Politiskās izglītības iniciatīva, 2005. – 26. – 38.lpp. • Dimants A. Latvijas masu mediju nākotne paplašinātajā Eiropā // Latvija Eiropā: nākotnes vīzijas. – Rīga: LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, 2004. – 295. – 311.lpp. • Veinberga S. Masmediji. Prese, radio un televīzija. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2005. – 148. – 151., 208. – 221.lpp. • Brikše I., Vasiļjevs A. Informācijas sabiedrība un jaunās tehnoloģijas // Latvija. Pārskats par tautas attīstību. – Rīga: UNDP, 2000. – 71. – 89.lpp.
